La’o Hamutuk

Bulletin   Surat Popular  Radio Igualdade  Topic index   Reports   Updates
Reference   Presentations  Mission Statement  LH Blog  Search  Home

Buletin La’o Hamutuk
Vol. 26: Dezembru 2025

Tetum PDF Format

Iha kraik:

OJE 2026: Entre Dependénsia no Oportunidade ba Diversifikasaun Ekonómika

Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2026, ho totál biliaun $2,3, husi totál ida ne’e, maioria sei mai husi Fundu Petrolíferu, ne’ebé kontribui ba OJE to’o 85%. Kondisaun ida ne’e fó alerta kona-ba vulnerabilidade fiskál no frakeza iha ekonomia naun petróleu Timor-Leste nian. Montante korresponde ba Rendimentu Sustentável Estimadu (RSE) mak tokon $543 enkuantu levantamentu liu RSE atinje biliaun $1,2, ne’ebé konsideradu la sustentável, no se trajetoria ne’e kontinua, Fundu Petrolíferu sei remata molok 2037.

Dependénsia ida ne’e la’ós problema finanseiru de’it, maibé mós ameasa estruturál ba estabilidade fiskál no soberania nasionál. Timor-Leste presiza reforma fiskál no planeamentu orsamentál ne’ebé prudente, bazeia ba diversifikasaun ekonómika, reforsa kapasidade ekonómiku no inovasaun doméstika.

Bainhira Fundu ne’e hotu totálmente, Governu no povu sei enfrenta dezafiu boot, tanba sei la iha kapasidade finanseiru sufisiente atu sustenta funsaun báziku estadu nian no afeta mós família sira ne’ebé depende ba osan husi estadu (funsionáriu, kontratór, fornesedór) sei hetan impaktu, ne’ebé transmite ba ekonomia tomak, pagamentu seguransa sosiál ba idozu sira, subsídiu ba veteranu sira, kombustivel atu prodús eletrisidade, manutensaun estrada no infrastrutura seluk, no pagamentu ba kapitál no funan husi empréstimu. Sei labele hala’o obrigasaun Konstituisaun atu halo investimentu no dezenvolve Timor-Leste.

Falta estratéjia ba diversifikasaun ekonómika

Tuir gráfiku iha liman loos, bele haree katak dezenvolvimentu umanu no setór produtivu sira seidauk simu alokasaun proporsional atu hatán dezafiu nasionál sira hanesan frakeza iha setór edukasaun, vulnerabilidade saúde públika, problema bee no saneamentu, dependénsia boot ba produtu importadu tanba agrikultura seidauk hetan kbiit adekuadu.

Tanba ne’e, prioridade orsamentál presiza haktuir ba planeamentu ne’ebé klaru no perspetiva ba tinan naruk, atu asegura kreximentu ekonómiku, promove seguransa sosiál no fó oportunidade ba povu.

Alokasaun ba setór produtivu, hanesan agrikultura, peska, pekuária no floresta, seidauk to’o 2% husi total OJE. Iha 2026, alokasaun ba setór agrikultura tokon $42,9, tun husi tokon $49,4 iha OJE 2025. Situasaun ida ne’e hatudu katak despeza públiku falta atu sai oportunidade ba dezenvolvimentu poténsia ekonómiku produtivu real. Inkonsisténsia ida ne’e kontinua la reflete ho diskursu S.E. Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmăo kona-ba habelar setór agríkola no hadi’a produsaun. La’o Hamutuk nota katak falta iha koordenasaun interministeriál, mós hatudu frakeza institusionál, tanba polítika agrikultura, indústria transformadóra no turizmu seidauk iha planu ekonómiku integradu. Timor-Leste presiza orientasaun foun atu transforma setór produtivu nudár baze ekonomia sustentável.

Alokasaun ba setór edukasaun 9% no saúde simu 6%, maizumenus tokon $205 ba edukasaun no tokon $137 ba saúde. Alokasaun ba setór estratéjiku rua ne’e menus husi 16% husi OJE tomak, ne’ebé seidauk sufisiente ho nesesidade estruturál ne’ebé servisu báziku sira iha, inklui eskola, infrastrutura báziku nesesáriu, formasaun profesór, materiál pedagojiku, servisu saúde primáriu, kapasidade klínika no ekipamentu nesesáriu sira.

Maske prioridade sosiál dala barak mosu iha diskursu polítiku, iha nivel investimentu seidauk responde ba realidade atuál iha eskola rural, saúde preventiva, postu saúde ho nian sistema servisu atendimentu tomak. Situasaun ida ne’e, seidauk reflete ambisaun nasionál inklui implementasaun Objetivu Dezenvolvimentu Sustentável (ODS) ne’ebé liga ba kualidade edukasaun no servisu saúde ne’ebé di’ak liu.

Iha kontestu internasionál, nasaun membru ASEAN sira investe orsamentu signifikante ba edukasaun no saúde tanba konsidera servisu sosiál sira hanesan fundasaun dezenvolvimentu umanu, produtividade tempu naruk no estabilidade sosiál. Iha Timor-Leste, iha nesesidade atu hametin prioridade sosiál ho planeamentu orsamentál tanba setór sosiál seidauk hetan rekursu proporsional ho dezafiu estruturál ne’ebé iha. Aumenta alokasaun ba edukasaun no saúde la’ós de’it atu solusiona falta materiál, formasaun ba profesór no servisu saúde primária sira, maibé mós atu garante jerasaun foun sai kualifikadu, no kompetente. Iha perspetiva ekonómika no umanu, OJE iha futuru presiza haforsa prioridade sosiál atu fó baze forte ba dezenvolvimentu umanu no kompetitividade Timor-Leste iha rejiaun ASEAN, tanba investimentu ba setór sosiál mak sei sustenta dezenvolvimentu sustentavel iha tempu naruk.

Transparénsia no partisipasaun públiku

Maske Governu halo esforsu atu envolve entidade interesadu balun iha preparasaun proposta OJE 2026, La’o Hamutuk observa katak transparénsia no partisipasaun públiku seidauk efetivu. Dokumentu orsamentál sira, barak liu publika iha lingua Portugés no asesibilidade ba informasaun no dadus sira seidauk sufisiente, No ministériu barak la rona povu molok sira prepara proposta orsamentu. Transparénsia no partisipasaun presiza sai prioridade nudár pillar importante iha governasaun, atu reforsa akontabilidade no konfiansa públiku ba estadu.

Ministériu Finansas (MF) hala’o konsulta sidadaun kona-ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2026, ne’ebé marka pasu importante ida iha esforsu Governu nian atu rona no integra aspirasaun komunidade sira husi nivel lokál. Nu’udar parte ba ida ne’e, prosesu konsulta seidauk kompletu tanba falta atu inklui parte interesadu relevante sira hotu, hanesan organizasaun sosiedade sivíl ne’ebé tinan barak akompańa no analiza prosesu dezenvolvimentu iha Timor-Leste. Iha kontestu ida ne’e, importante tebes atu MF kontinua hadi’a no aprofunda mekanizmu konsulta sidadaun hodi garante transparénsia, inkluzaun, efisiénsia no efetividade, maibé liu-liu atu asegura katak parte interesadu hotu-hotu bele kontribui la’ós de’it hanesan formalidade, maibé hanesan parte substansiál iha dezenvolvimentu nasionál.

OJE 2026 nudár oportunidade importante atu ajusta ba diresaun dezenvolvimentu ida ne’ebé ekitável, produtivu no sustentavel, fó prioridade ba setór ne’ebé sustenta ekonomia reziliente. Orsamentu tenke sai instrumentu estratéjiku atu hadi’a povu nian moris, aumenta produsaun lokál no prepara jerasaun foun atu sustenta nasaun iha futuru.

Nune’e, iha nesesidade atu diskute asuntu urjénsia sira iha kraik;

Bele hetan tan informasaun detallu no dokumentu relevante sira husi pajina ida ne'e.


Analiza Orsamentu Jeral Estadu 2026, Setór Agrikultura

Governu rekońese katak Timor-Leste iha risku ba rai naruk fiskál no presiza dezenvolve setór seluk inklui agrikultura, turizmu, indústria atu fó rendimentu ba Estadu, maibé OJE 2026 nafatin la hatudu kometimentu Governu nian atu asegura sustentabilidade fiskál nasaun nian tanba orsamentu estadu seidauk sai oportunidade atu diversifikasaun ekonomia no haforsa setór produtivu.

Ministériu Finansas nian aprezentasaun iha jornada orsamentál 2026 nian ho títulu Optimiza Rezultadu Ho Despeza Ne’ebé Realistíku, maibé konteúdu no despeza OJE 2026 sei kontinua hanesan orsamentu sira antes, maske senáriu fiskál kada tinan projeta ona katak Fundu Petrolíferu atu hotu iha tinan 2035.

Situasaun ne’e alerta katak, Orsamentu Estadu 2026 no orsamentu sira tuir mai, la’ós de’it ba despeza no konsumu, maibé tenke jere ho kuidadu atu hametin kapasidade ekonomia naun petrolíferu, antes reseita foun disponivel. Alokasaun orsamentu tenke foka didi’ak ba diversifikasaun ekonomia hodi hamenus dependénsia ba Fundu Petrolíferu no hadi’ak kualidade no efisiénsia hosi despeza governu.

Komparasaun alokasaun orsamentu tuir setór agrikultura

Orsamentu ba setór agrikultura iha tinan fiskál 2024-2025 no proposta 2026

Orsamentu ba setór agrikultura MAPPF tinan 2026, hamenus kompara ho orsamentu tinan 2024 no 2025 nian, bele hare tabela. Ministériu Agrikultura hetan alokasaun hamutuk tokon $22,4 menus (-$t3,3) hosi orsamentu atuál 2025. Alokasaun orsamentu ba Fundu Infrastrutura (FI) 2026 hamutuk t$13,2, menus (-$t3,5) husi orsamentu 2025. Redusaun ne’e tanba projetu barak selebra ona kontratu, no kontinua to’o tinan 2026. Tanba orsamentu anu fiskál 2024, ba projetu retensaun hamutuk 15 no projetu re-apropriasaun hamutuk 37 ne’ebé sei kontinua ba to tinan oin.

Ho razaun hirak ne’e, orsamentu 2026 ba FI hamenus no sei foka ba atividade Konstrusaun no Supervizaun ba Irrigasaun ne’ebé identifikadu ona. Orsamentu 2026 ba servisu Agrikultura Munisípiu, Sentru Bambu Tibar inklui orsamentu ba servisu agrikultura RAEOA besik hanesan kada tinan.

Orsamentu tuir programa 2024, 2025 no OJE 2026

Orsamentu tinan 2024 hamutuk $t30,7 hodi finansia programa boot haat, sub programa 14 no atividade 54.

Orsamentu ba Programa no atividade tinan 2025 no programa tinan 2026 hanesan de’it.

Orsamentu ba Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF) ba tinan 2026 hamenus tokon $3,3 kompara ho orsamentu atuál tinan 2025, maske programa no atividade hanesan ho programa tinan 2025 nian. Nivel servisu iha agrikultura munisípiu, Sentru Bambu Tibar no servisu agrikultura iha RAEOA la iha mudansa signifikante, kompara ho tinan anterior sira. Governu (MAPPF) labele hanoin katak tanba projetu boot balun remata ona no balun kontinua hala’o hela atu justifika hodi halo redusaun orsamentu ba setór agrikultura. Realidade iha kampu (area rural) hatudu katak dezafiu ba agrikultór sira kontinua eziste:

Tuir La’o Hamutuk, MAPPF tenke dezeńa planu no orsamentu hodi responde ba programa sira atu hametin investimentu, kria kondisaun no prepara didi’ak tékniku ho adekuadu atu ajuda promove agrikultura iha Timor-Leste. Liu ona tinan 20, TL nia produsaun kontinua hakdasak, importasaun ai-han kontinua aumenta, maske Governu ho parseiru sira implementa ona programa barak ho ekipamentu modernu maibé rezultadu seidauk konsege promove produsaun agrikultura ho sustentavel.

La’o Hamutuk nia analiza

Governu-MAPPF investe barak ona ba infrastrutura irrigasaun boot sira, sosa tratór no despeza administrativu sira, maibé realidade kontinua hatudu frakeza no iha lakuna barak: falta dezenvolvimentu komplementár ba poténsia agríkola ne’ebé Timor-Leste iha barak loos hanesan ai-fuan (plantas frutas), plantas nuu, kami, kakau no produtu potensiál sira. Estratéjia durante ne’e foka barak liu ba nivel operasionál (infrastrutura, tratór, fini no input sira), maibé seidauk hatudu kapasidade hodi dezenvolve agrikultura nudár setór dinámiku ne’ebé bele fó solusaun sustentável ba problema iha area rural sira hanesan:

Timor-Leste iha potensiál agríkola, peska, pekuária no floresta, no artezanatu oin-oin maibé seidauk dezenvolve ho di’ak. Rezultadu peskiza hatudu katak, komunidade agrikultura iha área rural, maioria depende ba produsaun husi toos, natar, hakiak animal, peska no produtu hosi floresta. Atividade hirak nee nudár fonte ai-han principal ba konsumu no rendimentu familia, maibé populasaun agrikultór nafatin enfrenta dezafiu oin-oin hanesan peste (hama), fasilidade infrastrutura sei mínimu, téknika no kreatividade menus, inklui apoiu husi Governu seidauk adekuadu (merata).

Sub-setór pekuária, veterináriu no teknolojia

Programa pekuária iha Timor-Leste nudár setór estratéjiku ba seguransa ai-han, rendimentu familiár no ajuda dezenvolvimentu ekonomia rural. Sensus Agríkola 2019 hatudu katak 95% uma-kain envolve iha hakiak balada, maibé alokasaun orsamentu ba sub setór ida ne’e kontinua ki’ik no kapasidade téknika veterináriu, formasaun professional no ekipamentu seidauk adekuadu. Konsekuénsia husi falta atensaun ba sub setór ida ne’e, afeta ba balada rihun ba rihun mate tanba virus ASF no Newcastle Disease no falta atensaun didi’ak iha sub setór ne’ebé influensia direta ba rendimentu familiár no ekonomia lokál.

Nune’e iha nesesidade urjente atu aumenta alokasaun orsamentu adekuadu ho programa integradu hodi jere, prevene risku no dezenvolve setór ne’e ho di’ak liu tan: formasaun professional, reforsa rede servisu veterináriu lokál to iha area rurál no utiliza didi’ak teknolojia adaptadu. Estratéjia ne’e sei aumenta produsaun animál, redús dependénsia ba importasaun naan, no sei benefísiu ba ekonomia rai laran no rurál.

Sub-setór peska

Timor-Leste iha lińa kosteira (coastal zone) 700 km, riku ho ikan no rekursu marínu oin-oin. Setór peska nudár poténsia boot no sai parte iha polítika no programa Ekonomia Azúl. Bainhira investe no dezenvolve ho di’ak sei asegura seguransa alimentár, kriasaun empregu, nutrisaun familia, turizmu no ekonomia; maibé falta investimentu, rekursu umanu, utilizasaun teknolojia, infrastrutura no kapasidade atu dezenvolve ho di’ak liután.

Nune’e iha nesesidade ba alokasaun orsamentu adekuadu hodi: dezenvolve fatin adekuadu atu simu no leilaun ikan hosi peskadór sira (Tempat Pelelangan Ikan-TPI), merkadu lokál, treinamentu ba peskadór, manutensaun ba ekipamentu peska modernu no programa akuakultura munisipál. Estratéjia ne’e sei aumenta produsaun ikan iha rai laran, reforsa soberania alimentár no diversifika ekonomia nasionál inklui kria indústria prosesamentu ba produtu oin-oin hosi rekursu tasi.

Sub-Setór floresta

Floresta iha Timor-Leste nudár setór multi potensiál: produsaun ai-han, materiál medisina, protesaun ambiente, turizmu no kriasaun empregu. Orsamentu 2026 kontinua ki’ik ba setór ida ne’e, menus prioridade maske benefísiu barak ba komunidade rural no ekonomia nasional.

Nune’e iha nesesidade atu integra setór floresta iha planeamentu nasionál, inklui reflorestasaun partisipativu, valorizasaun produtu floresta no servisu ekosistema. Estratéjia ida ne’e sei aumenta retornu ekonómiku, diversifika ekonomia no fortaleza reziliénsia ba mudansa klimátika iha ita rain.

Sujestaun no rekomendasaun

  1. Koordenasaun servisu inter-ministerial: Vise Primeiru Ministru Asuntu Ekonomia no Komisaun D Parlamentu Nasionál presiza fasilita diálogu permanente ho MAPPF, MCI, SECOOP, MCAE no SEFOPE hodi define estratéjia integradu ba programa agrikultura, peska, pekuária, floresta, komérsiu no artezanatu ki’ik no médiu sira nudár alvu ba dezenvolvimentu ekonomia produtivu no ekonomia kreativu, iha ámbitu integrasaun rejionál.
  1. Investimentu ba ema ho inovasaun: Kontinua investimentu iha kapasitasaun ba agrikultór, joven liu-liu iha parte téknika inovativu inklui utilizasaun ba mákina no ekipamentu modernu sira hodi garantia soberania alimentár no ekonómika sustentavel.

  2. Hametin polítika agrikultura sustentavel no polítika diversifikasaun ekonomia: Dezenvolvimentu setór agrikultura no ekonomia la’ós de’it kestaun téknika maibé tenke aposta iha polítika di’ak estadu ho dignidade povu Timor-Leste ba futuru ne’ebé naruk.

Bele hetan tan informasaun detallu no dokumentu relevante sira husi pajina ida ne'e.


Soberania Ai-Han Mak Dalan Sustentavel ba Seguransa Ai-Han iha Timor-Leste Hafoin Rai Naruk Fiskál (Fiscal Cliff)

Soberania ai-han mak ema no nasaun nian direitu atu define rasik sira nian sistema agrikultura no polítika ba sira nian ai-han rasik ne’ebé amigavel ba ambiente no sustentável. No sai hanesan prekondisaun ida ba seguransa ai-han, atu asegura ema hotu asesu ba ai-han durante tempu tomak ba hahán nato’on seguru no iha nutrisaun atu mantén moris saudavel no ativu. Nune’e objetivu prinsipál husi artigu ne’e atu hatene risku husi dependénsia ba fundu petrolíferu, produtu importasaun no oportunidade sira atu hametin produsaun ai-han nasionál ba ema hotu durante tempu tomak iha futuru hafoin estadu laiha ona osan.

Rekursu potensiál no problema estruturál sira iha Timor-Leste

Iha kontestu reál, Timor-Leste, liuliu iha livru Orsamentu Jerál Estadu 2026 nian, Governu rekońese ona; kona-ba konsekuénsia sira bainhira Fundu Petrolíferu hotu durante tinan tuir mai, iha tinan 2037, Governu sei laiha reseita seluk nato’on hodi finansia dezenvolvimentu nasaun. No sei la iha osan nato’on atu kontinua fornese ba setór sira: saúde, edukasaun, eletrisidade, bee moos, protesaun sosiál, investimentu ba agrikultura, turizmu no infraestrutura importante sira ne’ebé bele ajuda povu nia moris no ekonomia. Maski iha ona analiza ba konsekuénsia sira, iha OJE 2026 nian alokasaun ba setór produtivu sira hanesan agrikultura, saúde, edukasaun, bee no saneamentu nafatin la sai prioridade no setór produtivu sira ne’e hotu ho de’it persentajen 18% husi totál OJE 2026; maski Timor-Leste iha ninia rekursu poténsia atu hasa’e produsaun nasionál, asegura povu nian moris, saúde no ekonomia.

Haktuir Sensus Agríkola 2019 relata kona-ba ita nian rekursu potensiál sira ne’ebé bele investe ba; 66% mak moris hanesan família agríkola subsisténsia hala’o atividade agríkola ho 216.000 hektares no atividade ne’e kobre hakiak animál (95%) no barak liu iha Munisípiu Baucau 13%, Ermera 11%, Bobonaro 10% no munisípiu sira seluk tan. Atividade peska ne’e hala’o husi família agríkola hamutuk rihun 4.405 ou 3,1% no barak liu iha Munisípiu Dili, Baucau no Oe-cusse no atividade akuakultura 3,2% hakiak ikan no krustáseu sira ho nian zona ekonomia eskluziva 72.000 km2.

Maski ita iha poténsia signifikativu sira ne’e, problema kiak, malnutrisaun, inseguransa ai-han, dependénsia ba importasaun no problema seluk tan ne’ebé sei persistente nafatin, produtu doméstika seidauk bele korresponde ba nesesidade rai laran no kontinua depende ba importasaun. Relatóriu fulan Outubru 2025 INETL nian relata totál produtu importadu hamutuk tokon $83 no esportasaun hamutuk tokon $5 durante fulan ida. No dadus importasaun ne’e hatudu iha produtu ne’ebé bele prodús iha rai laran maibé nafatin kontinua importa hanesan: na’an karau, na’an fahi no ninia organ laran sira, ikan no hahán tasi, Manu tolun, banin been, liis, senoura, ai-funan, modo tahan, ai-fuan nst. Kapasidade esportasaun Timor-Leste nian mak produtu lima ne’ebé ita esporta mak kafé, kamii, nuu maran, maek no besi sukatas. Pergunta mak tanbasá ita tenke importa produtu ne’ebé ita bele prodús iha rai laran? No oinsá se estadu laiha ona osan ita sei nafatin kontinua importa?

Aleinde dependénsia ba importasaun, iha parte seluk, relatóriu Integrated Food Security Phase Classification (IPC) halo mós analiza ba situasaun atuál TL nian kontinua sai aat ba beibeik kada loron, iha fulan Novembru 2023-Abril 2024, 27% (rihun 360 ema) hosi total populasaun TL mak sofre inseguransa ai-han aguda iha faze da-tolu nian katak krize ai-han. No nian kauza husi ai-han folin karun no ema laiha forsa atu sosa hahán nutritivu tanba rendimentu ki’ik.

Fundu Petrolíferu Hanesan Oportunidade

Timor-Leste iha ezijénsia atu mitiga risku sira ne’ebé sei mai. Oportunidade úniku ida mak uza osan husi fundu petrolíferu. Maibé la’ós ona husi produsaun mina no gás husi Bayu-Undan. Tanba realidade produsaun reál mina no gás hotu ona iha fulan Juńu 2025. Ne’e mak razaun atu uza oportunidade fundu petrolíferu ba dezenvolve setór produtivu no fó insentivu agrikultór sira iha TL liu husi sistema agríkola familiár atu ema hotu iha nian produsaun ai-han rasik, nutritivu no sustenta ninia nesesidade iha tempu tomak atu la depende nafatin ba importasaun.

Gráfiku iha liman loos hatudu kona-ba vida util Fundu Petrolíferu nian. Ho nian montante $18,83 biliaun iha 31 Outubru 2025 mak sai hanesan oportunidade atu dezenvolve setór agrikultura. Ita sei iha tempu tinan 11 tanba kleur ka lais osan ne’e sei hotu depende ba osan ne’ebé kada tinan governu foti no flutuasaun merkadu finanseiru ne’ebé ita nian osan investe ba. Ho nune’e mak razaun atu uza fundu ida hodi hasa’e produsaun rai-laran halakon malnutrisaun no hadi’a kondisaun saúde labarik sira nian, garante rekursu potensiál atu kontinua dezenvolve di’ak liu tan nasaun ne’e hafoin laiha ona osan husi mina no gás iha Timor-Leste.

Saida mak Timor-Leste bele halo?

Soberania ai-han ne’e ezije mudansa substansiál, ne’ebé fó prioridade ba produsaun agrikultura lokál hodi fó hahán ba povu, direitu agrikultór sira atu hala’o produsaun hahán no direitu konsumidór sira hodi deside saida mak sira hakarak hola no se no oinsá prodús produtu ne’e no direitu estadu hodi hala’o protesaun kontra importasaun produtu agrikultura, atu atinje ida ne’e entidade hotu-hotu nian responsabilidade tantu husi Estadu, Governu, agrikultór no mós povu hotu.

Timor-Leste iha poténsia boot ba solusiona problema estruturál sira ne’ebé temi ona iha leten; liu husi investe iha setór agrikultura ho sistema agríkola familiár. Tanba sá agríkola familiár? Sistema agríkola familiár mak toman ne’ebé Timor-oan sira nian ne’ebé iha nanis ona ba prátika diversifikasaun produtu agríkola ho sistema kuda kahur produtu iha to’os laran ne’ebé reziliente liu hasoru bailoron naruk no moras ne’ebé atake hudi peste sira, ida ne’e tanba agrikultór sira iha sira nian końesimentu lokál atu rezolve dezafiu sira husi mudansa klimátika, iha końesimentu atu habarak fini no konserva fini sai hanesan baze ida metin ba Timor-Leste sei la depende ba iha fini íbrida sira husi nasaun seluk no haforsa ita nian soberania ai-han.

Ho nune’e atu iha sustentabilidade ba soberania ai-han governu, sosiedade sivíl, agrikultór no povu TL tenke ona deside rasik ita nian sistema agrikultura no ita nian ai-han rasik. Nune’e La’o Hamutuk nian sujestaun no rekomendasaun atu estadu tenke tau prioridade ba setór produtividade sira tau planu ne’ebé realistíku no alokasaun rekursu orsamentál no rekursu umanu hodi diversifika ai-han lokál atu la depende de’it ba batar no foos. Daruak atu investe iha sistema agríkola familiár nu’udar investimentu ba tempu naruk no datoluk Governu presiza investe mós iha sub-setór sira seluk ai-han husi tasi, pekuária no floresta nian atu diversifika dieta povu nian.

Bele hetan tan informasaun relevante sira husi Surat Popular ida ne'e.


Transparénsia, Akontabilidade no Partisipasaun Kontinua Sai Preokupasaun Públiku

Timor-Leste seidauk hadi’ak prosesu atu promove governasaun di’ak liu husi asegura transparénsia, akontabilidade no partisipasaun públiku. Realidade ida ne’e ita bele hare husi funsionamentu website husi kada ministériu no instituisaun relevante sira. Maske mudansa iha pájina website ho dezeńu foun, moderniza nian formatu ka imajen furak, maibé falta atu fahe informasaun importante ne’ebé públiku presiza atu hatene no partisipa iha prosesu hirak ne’e.

Dezafiu boot husi kada governasaun foun mak dala barak hasai dokumentu sira ne’ebé Governu anterior husik hela, Governu anterior mós la rai dokumentu públiku sira iha website hodi husik hela dezafiu ba Governu foun no públiku. Tuir loloos presiza mantén website ofisiál sira antes hanesan memória instituisaun nian, nune’e bele ajuda públiku kona-ba informasaun, dokumentu ofisiál husi ministériu no instituisaun sira iha kada períodu. Ami nota katak website Governu nian barak liu hatudu imajen furak iha serimónia sira hanesan lansamentu no partisipasaun eventu sira ne’ebé hetan atensaun barak liu kompara ho asuntu substantivu.

Website balun iha instituisaun Estadu hatudu menus transparénsia no sai susar liu (ka la posivel duni) atu asesu ba informasaun atuál ka informasaun sira anterior. Ezemplu ida hanesan website Parlamentu Nasionál nune’e mós Governu la konsege utiliza plataforma digital sira atu fahe informasaun, sira la fornese nota konseitu no proposta alterasaun, la’ós de’it la simplifika atu fasilita końesimentu, parte hotu nian dokumentu hotu la asesivel fízikamente iha públiku, ida ne’e la ajuda atu konkretiza kometimentu ba governasaun dijitál no transparente.

Falta fiskalizasaun sai bareira atu hadi’ak akontabilidade iha implementasaun programa no atividade sira. Instituisaun sira ne’ebé dezeńa atu verifika podér ezekutivu dala barak ladún efetivu. Aumenta tan Parlamentu Nasionál dala barak la maximiza sira nian responsabilidade atu halo fiskalizasaun ne’ebé kle’an no efetivu ba governu nian orsamentu no implementasaun polítika públika. Sistema partidu nian ne’ebé maka’as no dominasaun husi podér ezekutivu limita debate no investigasaun ne’ebé maka’as. Sa tan elite polítiku sira uza rekursu estadu nian hodi mantén podér, no estraga instituisaun fiskalizasaun sira. Iha situasaun sira ne’e halo jestaun finanseiru públiku ne’ebé la efetivu, tanba transparénsia orsamentu sai aat liután, ezekusaun no auditoria ba fundu sira fraku nafatin. Tribunál Auditoria nian relatóriu sira identifika irregularidade signifikativu, maibé ladún iha konsekuénsia signifikativu ka asaun ruma ba ezekutivu ka parlamentu. Ida ne’e hamosu utilizasaun inefisiente ba fundu públiku (liu-liu husi Fundu Petrolíferu), hodi difikulta dezenvolvimentu. Atu ultrapasa ida-ne’e presiza vontade polítika ne’ebé sustentavel, no hametin nafatin instituisaun estadu sira hotu husi laran.

Website Ministériu Edukasaun
Alende ne’e, espasu públiku ba partisipasaun iha prosesu dezenvolvimentu kontinua limitadu, ezbosu lei barak laiha konsultasaun públiku husi ministériu relevante ou Parlamentu Nasional. Hanesan ezemplu Lei alterasaun baze edukasionál, Parlamentu Nasionál elabora alterasaun bazeia de’it ba fiskalizasaun, karik rona manorin ka dosente sira maibé falta atu halo konsultasaun ho kamada sosiál interesadu sira hanesan konsellu inan aman, komunidade lokál, komisaun relijioza, sindikatu edukasionál, estudante no graduadu sira, no sira seluk. Ida ne’e, la inkluzivu no la reprezenta aspirasaun hotu-hotu nian, sei falta iha lejitimidade sosiál, legal no polítika ba proposta alterasaun ida ne’e.

Dezafiu institusionál no dinámika polítika

Ministériu no instituisaun públika balun seidauk utiliza website hodi fahe informasaun ba públiku, dala barak liu sira uza liu media sosiál “Facebook page” hodi fahe informasaun kona-ba atividade ne’ebé sira halo hanesan lansamentu no partisipa eventu sira maibé laiha informasaun detallu kona-ba programa, nota konseitu, relatóriu no ezbosu lei sira ne’ebé presiza partisipasaun públiku iha prosesu konsultasaun. Ami konkorda bele kontinua ho publikasaun sira liu pájina FB no presiza link ba website permanente ne’ebé iha informasaun, dokumentu, proposta, relatóriu, nota konseitu, planu no kontratu sira.

Situasaun sira ne’e kontinua akontese iha instituisaun Estadu nian, kauza ida mak nomeasaun polítika sira dala barak fó prioridade ba lealdade duké méritu. Tanba ne’e mudansa governasaun tinan ba tinan kontinua dominante husi elite polítiku sira ne’ebé sempre troka malu maibé laiha mudansa signifikativu hodi hadi’ak transparénsia, akontabilidade, no partisipasaun públiku. Sira hotu nian ajenda parámetru mak ajenda polítika husi partidu polítika ne’ebé lidera governu duke interese povu. Presiza tau importánsia ba interese povu nian, liu-husi asegura funsionamentu ministerial, evita mudansa estruturál labele to’o iha nivel diretór no staff sira, maibé ba de’it lideransa másimu iha lińa ministerial sira.

Alende ne’e lakuna dijitál no infrastrutura husi dadus International Telecommunication Union (ITU) 2023, sidadaun 35% de’it mak iha asesu ba internet, realidade ita nian internet karun loos. Maske área rural sira barak mak asesu ona eletrisidade, sei hasoru problema mate-lakan, estrada, no konetividade dijitál, esklui sira husi fluxu informasaun sira. Lakuna ida tan mak língua, utiliza informasaun husi plataforma oioin maibé barak liu dokumentu ofisiál sira uza Portugés no Ingles.

Ami hanoin iha futuru, governu bele regula presu internet no hamenus preferénsiál ba Facebook, atu fó biban liu ba utilizasaun website ofisiál, hadi’ak infraestrutura telekomunikasaun, estrada rural, enerjia renovavel, inklui uza linguajen sira ne’ebé povu maioria komprende. Nune’e bele hasa’e partisipasaun no involve ema hotu iha prosesu dezenvolvimentu estadu.

Falta seriedade no vontade ba promove governasaun di’ak

Dezde 2015, Timor-Leste la konsege hatudu mudansa signifikativu iha valór transparénsia, partisipasaun no fiskalizasaun. Ita bele hare iha valor hirak ne’e liu husi Levantamentu Orsamentu Nakloke ka Open Budget Survey (OBS), ne’ebé La’o Hamutuk durante ne’e hola parte nudár peskizadór independente ne’ebé hala’o peskiza kona-ba Open Budget Survey dezde tinan 2012, nudár survey independente ne’ebé realiza kada períodu tinan rua liu-husi sasukat komparativu iha nivel mundiál ba nasaun 125 inklui Timor-Leste. Maske daudaun ne’e Timor-Leste lakon oportunidade iha survei ida ne’e.

Kada valór reprezenta situasaun tinan ida no rua antes; OBS 2023 hatudu prátika iha 2021-2022. Hafoin tinan 2022, Governu VIII no IX muda prosesu no dokumentasaun orsamentál dala balu, ami rekońese katak OBS 2023 la reprezenta situasaun atuál, referénsia iha tinan pasadu. Ba situasaun atuál bele di’ak ka at liután. Iha ami nian observasaun katak menus liután, ho razaun PN kontinua la halo audiénsia loke ba públiku. Buat ne’ebé mak úniku tinan lima (5) ikus, husi proposta OJE 2021 iha tempu Covid-19 (2020) to’o proposta OJE 2026 (2025). PN la fó oportunidade ba organizasaun sosiedade sivíl atu fó testemuńa. Maske nune’e La’o Hamutuk iha oportunidade balu atu fahe de’it ami nian submisaun ho PN no instituisaun relevante sira. Inklui iha biban hato’o rezultadu analiza ba proposta OJE iha sesaun Panorama Orsamentál iha 2021, 2024 no 2025.

Preokupasaun hirak ne’e iha konsekuénsia importante ba ema hotu iha kamada sosiedade. Bainhira governu fornese informasaun no fó sai liu husi kanál ne’ebé hakerek iha lian ne’ebé ema hotu bele komprende, no uza plataforma digital sira hodi fahe informasaun ba públiku. Bainhira governu realiza ida ne’e la’ós de’it promove transparénsia maibé ajuda konkretiza kometimentu ba governasaun dijitál, transparénsia no partisipasaun iha nivel hotu ho kamada sosiál interesadu sira. Ne’e hatudu katak to’o agora seidauk iha vontade no seriedade promove governasaun di’ak hodi asegura transparénsia, akontabilidade no partisipasaun públiku iha prosesu orsamentál sira.

Menus partisipasaun públiku iha prosesu elaborasaun OJE 2026

Espasu ba partisipasaun públiku iha prosesu elaborasaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) la’ós de’it iha Jornada no Panorama Orsamentál, tuir loloos hahú kedas iha prosesu inísiu define prioridade no elaborasaun programa iha ministériu no instituisaun públiku sira molok tama ba Jornada Orsamentál. Maske iha esforsu husi Ministériu Finansa realiza konsulta sidadania iha ámbitu elaborasaun OJE 2026 nian, maibé ida ne’e seidauk nato’on atu akumula parte interesada hotu iha konsultasaun ida ho karákter inkluzivu. Importánsia husi konsulta sidadania no partisipasaun efetivu husi sidadaun sira bele deskobre realidade loloos no presiza iha konsisténsia no koerensia ba problema sosiál ne’ebé identifikadu no bele elabora iha ajenda no Publika Polítika hanesan OJE atu fó satisfasaun no oferese solusaun apropriadu ba kestaun hirak ne’ebé foti.

Iha elaborasaun OJE tinan ne’e, Governu tenta atu envolve entidade interesadu balun iha preparasaun proposta, maibé seidauk efetivu atu maximiza kalendáriu anuál orsamentál atu elabora programa ho parte importante sira ne’ebé durante ne’e tau matan ba servisu lińa ministériu nian, inklui mós membru Governu sira seidauk utiliza website hodi komunika no fahe informasaun ba públiku hodi ajuda públiku nian kompriensaun no końesimentu kona-ba proposta programa, sub programa no atividade sira husi ministériu no instituisaun estadu sira molok submete ba Ministériu Finansa no Konsellu Ministru. Lakuna seluk mak dokumentu orsamentál sira, barak liu publika iha lingua Portugés no asesibilidade ba informasaun no dadus sira seidauk sufisiente. Ami observa katak komisaun sira iha PN kontinua la fó oportunidade ba organizasaun sosiedade sivíl no kamada sosiais sira atu fó testemuńa seluk liga ba proposta OJE hodi rona hanoin no rekomendasaun konstrutiva, atu bele ajuda distintu Deputadu/a iha diskusaun no desizaun sira iha plenária.

Konkluzaun

Atu asegura valór prinsípiu estadu de direitu demokrátiku; transparénsia, akontabilidade, no partisipasaun públiku iha governasaun sai sasukat importante. Realidade Governu da-sia seidauk iha kometimentu no seriedade promove governasaun di’ak liu-husi hadi’ak transparénsia, akontabilidade no partisipasaun públiku. Maske Ministériu Finansas fahe dokumentu no livru OJE iha website MF maibé ne’e seidauk nato’on atu hasa’e partisipasaun públiku iha prosesu elaborasaun orsamentál kada tinan. Atu hasa’e partisipasaun públiku la’ós de’it atu publika dokumentu no fahe informasaun iha públiku, maibé oinsá fó espasu ba organiza hodi komunidade sira bele hola parte iha prosesu dezenvolvimentu. Atu rezolve buat sira-ne’e presiza vontade polítika atu promove governasaun di’ak. Ministériu no instituisaun estadu sira tenke iha seriedade atu prátika transparénsia no akontabilidade hodi garantia partisipasaun públiku nian iha prosesu proposta OJE, inklui dokumentu sira disponivel iha lian Tetun hodi ajuda kompriensaun públiku no hadi’ak partisipasaun públiku ho meus organiza konsultasaun públiku hodi rona perspetiva husi kamada sosias oioin.


Lian husi Komunidade ba Projetu Mineiru

“Ami hakarak tenke hetan benefísiu uluk depois mak postu no munisípiu sira seluk envolve.”
-- Entrevista komunidade Turiskai, Setembru 2025.

Espetativa husi komunidade ba projetu mineiru, sei fó benefisia boot, hahú husi redús dezempregu, produtu agríkola folin, hetan rendimentu fiksa durante projetu implementa no bele responde nesesidade uma laran. Esperansa simples husi benefísiu barak ne’ebé Governu no kompańia sei hetan bainhira iha valor ekonómiku.

Projetu mineiru, Governu hahú konsultasaun ba regra ka lejizlasaun dezde 2013 depois kuaze tinan barak atrazu uitoan no hahú fali iha 2021 no halo aprovasaun ba Lei Nu. 12/2021 sobre kódigu mineiru. Objetivu husi lei refere, la sees husi mehi komunidade ne’ebé temi iha leten; kria empregu, garantia reseita ba estadu, nune’e mós artigu husi lei refere hateten sei proteje ambiente liu husi minimiza impaktu negativu sira. La’o Hamutuk rekońese, atividade mineiru sei fó reseita ba estadu no kompańia sira maibé iha parte balu ne’ebé akontese, nasaun no kompańia sira dala barak la kontrola nia impaktu negativu hodi destroi ambientál, komunidade lakon nia hela fatin, limitasaun ba movimentu, no iha poténsia ba militárizmu, korrupsaun, inklui mós violasaun ba direitu umanu. Situasaun sira ne’e dala barak sériu no grave liu akontese iha país sira ne’ebé nia enkuadramentu legal ladún rigor, laiha kontrolu no laiha jestaun ne’ebé adekuadu.

Timor-Leste halo lansamentu inísiu hodi fó lisensa area konsesaun hamutuk 49 (hanesan imajen iha liman loos hatudu), ba esplorasaun mineral iha 2023 no to’o 2025 kompańia hamutuk sia (nasional no internasional) mak hetan ona lisensa atu halo peskiza mineiru. La’o Hamutuk durante ne’e akompańa prosesu sira no halo diskusaun ho komunidade no envolve entidade sira iha nivel postu no munisipiu atu hatene nivel sosializasaun no konsultasaun ne’ebé kompańia no Autoridade Nasional Mineiru (ANM) halo, inklui końesimentu no esperansa ba projetu mineiru. Husi diskusaun no peskiza, komunidade iha esperansa boot, tanba partisipante sira iha końesimentu (impaktu negativu) mínimu no balu laiha liu, nune’e mós, komunidade balu iha końesimentu nato’on, deskorda tanba haree ba nia impaktu negativu, no konsidera komunidade area rural no besik projetu, sei simu konsekuénsia hotu kompara ho kompańia no governu ne’ebé hela iha sidade.

Importánsia husi konsultasaun no sosializasaun

Konsultasaun no sosializasaun, parte husi prosedimentu legal ne’ebé importante no tenke kumpre, faze konsultasaun hanesan meiu para asegura no rekolla idea inklui rekomendasaun husi komunidade, liu-liu sira ne’ebé sei hetan afeta direta inklui mós in-direta husi projetu, atu bele informa kondisaun hotu-hotu liga atividade moris loron-loron nian, husi kriasaun empregu ba an to’o responde nesesidade ekonomia uma laran. Faze sosializasaun parte ida atu informa fali rezultadu konsultasaun inklui informasaun kle’an kona-ba prosesu tomak, hahú husi planu inísiu kona-ba oinsá muda no foti komunidade nia rai inklui partisipasaun komunidade lokál. La’o Hamutuk hanoin katak métodu ida ne’ebé di’ak atu uza hodi halo konsultasaun ba projetu ne’ebé nia impaktu sei afeta ba saúde, ambientál, bee kontaminadu, poluisaun ár no barullu, inklui lakon rai produtivu no posibilidade lakon hela fatin. Timor-Leste iha ona Dekretu Lei Nu. 5/2011 sobre Lisensamentu Ambiental ne’ebé ko’alia mós kona-ba konsulta públiku hodi orienta atu komunidade ka públiku esklaresidu ho projetu, liu-liu nia impaktu ambientál no nia mitigasaun. Alende ne’e mós iha métodu seluk balu ne’ebé bele utiliza hodi tuir hanesan free, prior, informed consent (FPIC), hanesan matadalan atu komunidade konsiente ho prosesu tomak no la’ós hatene kona-ba nia vantajen ba sira no estadu maibé inklui mós impaktu negativu sira antes konkorda no a-favór ba projetu refere.

Husi observasaun no peskiza durante ne’e ba prosesu konsultasaun no sosializasaun mega projetu sira hahú husi Projetu Tasi Mane (Refinaria iha Betano), Bloku Pualaka, perfurasaun iha Covalima (Timor Resources), inklui mós atividade mineiru ne’ebé Governu iha ambisaun boot no konsidera fonte reseita estadu, kontinua repete métodu sosializasaun no konsultasaun ne’ebé liu ona.

Sosializasaun no konsultasaun ba rikeza kalkáriu iha Suku Parlamentu (Lautem) no osan-mean ho riti iha Turiskai (Manufahi), La’o Hamutuk identifika, la’o la tuir nia objetivu loloos, Governu no kompańia iha tendénsia fó mehi no esperansa (parte pozitivu de’it) ba komunidade no autoridade lokál sira duke diskute posibilidade sira husi parte negativu inklui preparasaun no partisipasaun komunidade. Tanba atividade iha area rai maran (onshore) sei fó risku boot ba ambiente, saúde públiku, no sei fó mós impaktu sosiál seluk, ekonomia no inklui kulturál. Bazeia ba peskiza ne’ebé La’o Hamutuk identifika, aprezentasaun iha tendénsia fó mehi no esperansa (parte pozitivu); hetan servisu, hetan rendimentu, asesu merkadu ho fasil no produtu folin nune’e mós iha asesibilidade ba setór saúde, edukasaun no kondisaun sosiál sira seluk. Komunidade la sente esklaresidu ho mekanizmu no prosesu sira nia lala’ok, inklui atu ke’e no fera foho sira hodi hasai rekursu hodi prosesa antes iha valor ekonómiku no fó reseita ba estadu.

Benefísiu no parte pozitivu sira, absolutamente povu mak sai na’in, maibé importante liu atu diskute no hato’o ba públiku kona-ba posibilidade sira ne’ebé sei akontese hanesan: lakon rai produtivu, atividade nudár agrikultór, peska (iha area implementasaun projetu) posibilidade sei la akontese, afeta ba saúde, iha limitasaun ba movimentu, lakon rai kulturál, no mais grave liu, sei lakon mós hela fatin, nune’e importante atu komunidade informadu no la sente marjinalizadu.

Preokupasaun komunidade ba impaktu negativu husi projetu mineiru

Governu konsidera mineiru parte ida husi fonte reseita ba estadu, bazeia ba informasaun husi ANM, iha previzaun, projetu kalkariu iha Lautem (Suku Parlamentu) posibilidade nia produsaun sei liu tinan 100 resin inklui mós kalkariu iha Baucau (Suku Kaisidu) ne’ebé paradu, nune’e mós ANM deskonfia katak sei iha rikeza barak area sira seluk. Alende mineiru, aprezentasaun husi Ministru Petróleu no Rekursu Naturais iha Komisaun D Parlamentu Nasional, estimadu akumuladu husi rikeza petróleu no gás Timor-Leste iha area onshore no offshore iha potensialidade ho valor hamutuk biliaun $500 resin. Esperansa no mehi fantasia la’ós de’it ba komunidade no autoridade lokál sira maibé, kontinua to’o Deputadu/a sira iha Uma Fukun Parlamentu Nasional. Haree ba valor osan, fó hanoin ba sustentabilidade fiskál estadu aseguradu, maibé importante liu atu públiku, liu-liu komunidade afetadu direta no in-direta informadu ho prosesu hotu ne’ebé sei ultrapasa antes hetan kuantidade osan refere. Maske nune’e di’ak atu governu la kontinua fó esperansa tanba realidade balu hatudu bloku mina-rai no gás deskonfia iha rezerva boot maibé to’o ikus la komersiál hodi kompańia deside la kontinua.

Projetu mineiru iha Lautem no Manufahi, komunidade balu konkorda no husu Governu aselera, maske nune’e balu mós preokupadu tebes ho posibilidade sira husi impaktu negativu bainhira implementa. Iha sosializasaun no konsultasaun komunidade balu kompriende uitoan maibé balu laiha końesimentu, no sira mós preokupa matéria aprezentasaun iha nivel postu maibé hakerek ho lian Ingles (Lautem), no iha Turiskai, kompańia (Tivan) aprezenta de’it ho lian Ingles depois tradús ba Tetum, hodi komunidade sente governu no kompańia laiha konsiderasaun, iha tempu hanesan, entidade governu no kompańia la fó oportunidade atu partisipante husu klarifikasaun. Komunidade sente preokupadu no konsidera governu ho kompańia ladún iha transparénsia no menus partisipasaun. Enkontru sosializasaun akontese iha nivel postu no komunidade balu de’it, maibé ekipa tékniku husi kompańia (Turiskai), halo ona estudu no foti sampel to’o aldeia maibé la informa ho xefe suku sira.

Iha enkontru públiku ne’ebé La’o Hamutuk organiza hodi halo diskusaun ho komunidade no autoridade lokál sira, sobre vantajen no dezvantajen husi projetu mineiru, komunidade hato’o nia sentimentu katak, “Se ami hetan informasaun hanesan ne’e (impaktu negativu sira) antes, karik iha tempu ne’ebá (konsultasaun no sosializasaun) ami bele deside lakohi”, Signifika importante tebes atu komunidade informadu ho nia konsekuénsia sira, la’ós de’it parte pozitivu maibé mós parte negativu sira no esperiénsia iha Suai, hanesan lisaun ida katak sosializasaun no konsultasaun la’ós atu responde de’it prosedimentu legal sira ka tick of the box, maibé oinsá kria atu komunidade konsiente ho nia prosesu ne’e tomak.

Timor-Leste nia medida rai 14.874 km2, ho area ne’ebé ki’ik no nia populasaun hamutuk tokon 1,4 ho populasaun maioria 66% nudár agrikultura subsisténsia. Hatudu katak, Timor-Leste nia rai la hanesan ho rai seluk ho nia medida boot, maske rezultadu mapa (imajen iha leten) hatudu kuaze territóriu Timor laran iha rikeza maibé la signifika iha obrigasaun atu dezenvolve no fó risku no posibilidade akontese dezastre boot sira hanesan rai seluk hasoru ho sira nia ambisaun ba esplorasaun rekursu sira.

Konkluzaun

Bazeia ba informasaun sira ne’ebé identifika, métodu konsultasaun no sosializasaun, nafatin repete maneira sira ne’ebé liu ona, Governu no kompańia konsidera konsultasaun no sosializasaun hanesan meiu atu kompleta mekanizmu ka prosedimentu legal sira, Governu no kompańia sira aproveita vulnerabilidade partisipante hodi aprezenta no fó de’it esperansa no fantasia. Governu la hatudu nia papél atu jere rikeza natural sira hodi benefisia ba povu no asegura nia prosperidade. Despeza Fundu Petrolíferu kuaze dékada rua nia laran, hatudu ida ne’e, gasta ona biliaun $18, maibé seidauk konsege kria baze ekonomia ida forte no sustentável, no Timor-Leste kontinua depende ba importasaun husi merkadu internasionál.

Rekomendasaun

Nune’e La’o Hamutuk hakarak hato’o rekomendasaun ba Governu no kompańia sira atu bele konsidera pontu sira tuir mai ne’e:

Bele hetan tan informasaun detallu no dokumentu relevante sira husi pajina ida ne'e.


Análize Kritika ba Projetu Tasi Mane no Greater Sunrise iha Timor-Leste

Projetu Tasi Mane hamutuk no Greater Sunrise reprezenta ambisaun estratéjika Governu Timor-Leste atu dezenvolve setór petróleu, gás no infraestrutura industriál iha kosta súl. Komponente sira mak inklui baze fornesimentu Suai, aeroportu, bairru foun, auto-estrada Suai-Betanu-Natarbora no planta LNG ho fasilidade transformasaun sira seluk.

Planta LNG, refinaria no petrokimika mak fasilidade transformativu iha setór petróleu no gás. Fasilidade sira ne’e presiza rezerva mina no gás boot, iha estabilidade Fornesimentu no viabilidade komersiál atu fasilita operasionál iha tempu naruk. Maske Greater Sunrise iha rezerva komersiál no promotor sira reklama kampu ki’ik sira seluk iha valor komersiál, indústria sira hanesan ne’e presiza iha analiza kle’an kona-ba kapasidade atu suporta kustu kapitál, operasionál no manutensaun iha tempu naruk.

Timor-Leste falta iha rezerva mina no gás, ne’ebé susar atu justifika gastu públiku ba inisiativa ne’ebé iha inserteza ekonómika, téknika no finanseira. Benefísiu la’ós de’it husi reseita fiskál, empregu temporáriu no benefísiu lokál iha tempu badak; presiza mós avalia impaktu sosiál, ambientál, eskluzaun komunidade, risku fiskál no kustu oportunidade ba setór prioridade, hanesan agrikultura, edukasaun, saúde, manufatura ki’ik no enerjia renovavel.

Greater Sunrise kontinua iha inserteza ba dezenvolvimentu

Maske kampu ida ne’e iha rezerva gás ne’ebé konfirmadu valor komersiál, ninian dezenvolvimentu kontinua depende ba investimentu boot, viabilidade ekonómika no solusaun téknika. To’o agora, seidauk iha desizaun final ba investimentu (FID), no seidauk iha konsensu kona-ba modelu dezenvolvimentu entre Timor-Leste, Austrália no konsorsiu. Presiza iha prova konkretu ba viabilidade holistiku antes deside ba investimentu no kompromete finansiamentu públiku ba projetu ida ne’e.

Tanba seidauk iha evidénsia independente ne’ebé klaru kona-ba benefísiu no risku ba komunidade, orsamentu no ekosistema, importante atu iha estudu viabilidade independente, análize komparativu no klarifikasaun bazeia ba evidénsia ne’ebé kredivel. Estudu husi Wood Australia seidauk publika no iha preokupasaun kona-ba konflitu interese tanba sira ne’ebé selu estudu ida ne’e parte husi promotor projetu.

Projetu indústria estrativa iha poténsia atu oferese reseita balun, liu-liu rezerva provadu hanesan Greater Sunrise, maibé mós lori risku finanseiru, ambientál, sosiál no kulturál. Tanba ne’e, esensiál atu Governu promove prosesu dezenvolvimentu no polítika públika ne’ebé transparente, inkluzivu no bazeia ba evidénsia. Nune’e mak bele garante desizaun estratéjika ne’ebé responsavel, Prudente no reprezenta interese tempu naruk Timor – Leste nian ba jerasaun atuál no futuru.

Polítika no estrutura Greater Sunrise no Tasi Mane

Projetu Greater Sunrise no Tasi Mane mai husi Planu Estratéjiku Governu Timor-Leste (PEDN) nian, ne’ebé konsidera setór petróleu no gás hanesan pilár dezenvolvimentu iha PEDN, programa tinan lima no planu anuál sira. Maske nune’e, planeamentu ida ne’e hatudu ambisaun la realista tanba falta iha baze tékniku, ekonómika ne’ebé kle’an no la konsidera risku ne’ebé bele kompromete viabilidade finansiamentu no benefísiu ba nasaun no povu nian futuru.

Iha upstream, instalasaun plataforma FPSO presiza investimentu boot no investimentu ne’e barak liu tenke mai husi TimorGAP tanba lidera porsentu maioria iha konsorsiu, TimorGAP nian orsamentu kuaze totálmente depende ba transferénsia husi Orsamentu Jerál Estadu.

Iha midstream, gasodutu submarinu ba Natarbora presiza análize kle’an kona-ba seguransa, kustu no impaktu ambientál ne’ebé rigorozu.

Iha downstream, fasilidade sira hanesan refinaria, petrokimika no planta LNG involve investimentu boot, impaktu ba rai no ekosistema, no kustu rekuperasaun ba estragu sira bainhira operasaun remata. Iha risku degradasaun ba ekosistema, kontaminasaun tasi no emisaun gas estufa. Mós sei iha dezlokasaun komunitária no disputa ba rai tanba klaridade jurídika seidauk forte, liu-liu ba rai kultura no komunal.

Aumenta gastu liu tan ba setór ida ne’e, aumentu tan Timor-Leste nian dependénsia ba setór úniku ne’ebé iha vulneravel ba flutuasaun presu global no presiza empréstimu estranjeira.

Kusta kapitál ba Projetu Tasi Mane no Greater Sunrise

Timor-Leste oras ne’e daudaun ninian orsamentu no ekonomia depende ba Fundu Petrolíferu ne’ebé la barak no la sustentavel - Projetu ida ne’e, seidauk iha investor estranjeiru ne’ebé prontu atu selu ba kustu kapitál no operasaun sira - Tanba projetu sira hanesan envolve mós risku finansiál, kustu kapitál ba projetu Tasi Mane no Greater Sunrise aproximadamente biliaun $24 no bele liu tan – hanesan informasaun iha tabela iha liman loos hatudu katak too iha 2024 gasta ona ba projetu ne’e hamutuk biliaun $1,3.

Alokasaun ba Tasi Mane no Greater Sunrise iha tinan 2025 tokon $67 husi alokasaun ne’e maioria ba dezenvolvimentu projetu Tasi Mane no valor ki’ik ba prosesu preparativu ba dezenvolvimentu Greater Sunrise. Alokasaun iha Orsamentu Jerál Estadu 2026 ba Projetu Tasi Mane iha tokon $67 no ba dezenvolvimentu Greater Sunrise tokon $52. Kontinua gasta husi Fundu Petrolíferu ba projetu ida ne’e iha futuru maske dala ruma Governu hateten sei promove empréstimu no inklui investimentu estranjeiru iha projetu.

Projetu ne’e, falta iha governasaun di’ak, hatudu frajilidade tanba falta atu asesu ba dokumentu planeamentu sira, falta konsultasaun estruturada, kle’an no komprensivu ho parte interesada sira, no domina husi diskursu polítika duke análize kalkula ekonómiku. Situasaun ida ne’e, fasilita espasu ba frajilidade institusionál, inklui tendénsia uza “segredu komersiál” atu la responde ba ezijénsia no direitu povu nian ba informasaun.

Esperiénsia husi nasaun balun

Esperiénsia husi nasaun sira hanesan Papua Nova Guinee, Venezuela no Mozambique hatudu katak mega-projetu petróleu no gás la garante povu nian moris di’ak. Promesa fiskál no ekonómiku la sai realidade. Problema ne’ebé barak mosu mak inklui destruisaun ambientál, konflitu iha komunidade, dezigualdade sosiál no ekonómiku.

Timor-Leste iha oportunidade di’ak atu aprende impaktu negativu husi nasaun seluk, hodi halo planeamentu bazeia de’it ba rezultadu husi estudu sira ne’ebé iha kredibilidade no uza lisaun rai seluk nian hodi prevene Timor-Leste husi risku sira. Problema sira bele repete iha Timor-Leste bainhira falta iha planeamentu di’ak, laiha estudu independente, falta iha transparénsia, laiha inklusividade, lisensa ambientál la rigorozu, no promesa polítika la bazeia ba realidade.

Rekomendasaun

La’o Hamutuk enkoraja Parlamentu Nasionál, Governu no entidade relevante sira atu prevene risku, aumenta transparénsia no promove dezenvolvimentu sustentável iha Timor-Leste.

Iha perspetiva dezenvolvimentu ba tempu naruk, Timor-Leste presiza fó prioridade ba setór ne’ebé kria valor permanente no aumenta reziliénsia ekonómika, hanesan agrikultura, manufatura, turizmu, edukasaun no enerjia renovavel. Setór sira ne’e fó empregu tempu naruk, hamenus dependénsia no hametin baze ekonómiku ne’ebé forte ba jerasaun sira tuir mai.

Rekomendasaun prinsipál sira inklui:

1. Estudu independente

2. Reforsa kapasidade reguladór

3. Promove konsultasaun públiku

Bele hetan tan informasaun detallu no dokumentu relevante sira husi pajina ida ne'e.


Dezenvolvimentu Setór Edukasaun iha Timor-Leste: Dezafiu no Oportunidade

Edukasaun nudár setór xave atu forma no hakbiit ema nia matenek no potensialidade iha nasaun ida. Iha Konstituisaun Repúblika Demokratika Timor-Leste, artigu 59 deskreve kona ba edukasaun no kultura, ne’ebé sai nudár responsabilidade Estadu atu garante sidadaun hotu nia direitu ba edukasaun no kultura, no harii sistema ensinu báziku universal no obrigatóriu.

Inísiu Restaurasaun Independénsia, iha planu dezenvolvimentu no investimentu (2002) I Governu-nian hatuur edukasaun nu’udar baze ba halakon kiak, polítika dezenvolvimentu no investimentu ne’e mós nu’udar kometimentu governu nian alińa nia polítika hodi atinje Objetivu Dezenvolvimentu Milénio (ODM). Nune’e, iha períodu 2002-2006 governu reforsa no hadi’a filafali sistema edukasaun mak hanesan: rekonstrui hikas eskola sira ne’ebé hetan estragus iha 1999, harii fali kurríkulu bilinge (lian rua), dezenvolve planu estratéjiku primáriu ba edukasaun universál iha 2005, kria merenda eskolár no mós lansa kampańa literasia nasionál ba foin-sa’e sira ne’ebé suporta husi Governu Kuba. Infelizmente, programa hirak ne’e la kontinua iha tinan 2006-2007 tanba mosu krize polítika, no iha mudansa ba prioridade husi Governu foun hodi foka liu ba dezenvolvimentu infraestrutura mak nu’udar oportunidade ba kria kampu servisu ba joven sira, inklui hodi rezolve problema dezempregu ne’ebé aas iha tempu ne’ebá.

Iha 2010 Governu prodús Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál (PEDN) 2011-2030. Iha dokumentu ne’e, Estadu Timor-Leste hatuur nian vizaun jerál ba dezenvolvimentu edukasaun Timor-Leste, afirma katak to’o 2030 sidadaun Timor tomak sei asesu ba edukasaun ho kualidade atu suporta produtividade, dezenvolvimentu ekonomia, sosiál no polítika. Husi vizaun ne’e fó mai ita esperansa boot, maibé iha prosesu implementasaun nian la hatudu rezultadu ne’ebé ita hotu espekta no dook husi vizaun PEDN ne’e rasik.

Mezmu polítika ba setór edukasaun deskreve furak iha PEDN maibé ita la atinje nia objetivu-sira, PEDN laiha vizaun klaru no mehi de’it. Tuir dadus Sensus 2022 hatudu foin-sa’e sira iha área rurais 16% mak sei iha kondisaun analfabetu iha postu administrativu haat ne’ebé nia persentajen analfabetu sei aas liu 50% mak Nítibe, Maubisse, Pássabe no Atsabe. Kazu analfabetu ne’e sai hanesan indikadór ida ba ita atu hare no justifika katak governu la sériu no kometimentu implementa PEDN, aleinde analfabetu ne’ebé mak sei aas problema iha setór edukasaun nian barak mak to’o agora seidauk rezolve inklui rekursu umanu, kondisaun infraestrutura-sira no fasilidade ne’ebé mak nu’udar elementu xave ba kualidade edukasaun.

Hare fali gráfiku iha liman loos hatudu katak husi tinan 2016-2026 alokasaun OJE ba setór edukasaun laiha mudansa durante tinan sanulu ikus, estagnadu de’it iha porsentu 9 to’o 10%. Montante ne’e ki’ik liu se kompara ho nasaun iha Ázia, hanesan Vietnám investe 20% ba setór edukasaun, nasaun sira ne’ebé menus dezenvolvimentu aloka 16% ba setór edukasaun.

Realidade iha Timor-Leste tuir La’o Hamutuk hare katak polítika-ekonomia ne’ebé la pro ba povu ki’ik-sira no seidauk tau prioridade ba rezolve dezafiu setór edukasaun ne’ebé Timor-Leste iha durante ne’e. Iha dezafiu lubuk ida ne’ebé La’o Hamutuk hakarak fahe, atu ajuda Estadu Timor-Leste rekońese no konsidera ida ne’e hanesan problema baze ne’ebé presiza atu hadi’a, bainhira atu dezenvolve setór edukasaun iha Timor-Leste.

Dezafiu-sira iha dezenvolvimentu setór edukasaun

1. Dezafiu kometimentu polítika no estabilidade

Normál iha rai demokrátiku adapta polítika multipartidáriu, inklui mós Timor-Leste. Iha KRDTL artigu 7 fó dalan ba sufrájiu universál no multipartidáriu, nune’e iha kada tinan lima mosu mudansa polítika liu husi eleisaun parlamentár. Maibé sai dezafiu maka dala barak gouvernante eleitu sira tau liu interese partidu aas liu interese ba ema barak nia di’ak inklui falta kapasidade/rekursu hodi jere setór edukasaun nian. Lideransa foun ne’ebé mak eleitu sempre halo mudansa polítika (bongkar-pasang) bazeia ba interese no vizaun partidu ida-idak nian. Mudansa polítika ne’e, implika ba inkonsisténsia polítika, programa no sistema edukasaun no hamosu insustentabilidade. Situasaun ne’e hatudu liu husi menus koordenasaun no konsultasaun ba estabelesimentu no implementasaun kurríkulu inklui mós lingua ba aprendizajen sira iha ensinu pré-eskolár no ensinu báziku to’o agora sei sai dezafiu ba manorin entre língua materna no lian Portugeza, estudante sira iha área rurál la asesu ba edukasaun ida kualidade mais ou menus livru de’it mós seidauk to’o ba estudante sira satan meza no kadeira atu estudante sira bele tour hodi tuir aprendizajen.

2. Dezafiu jestaun rekursu umanu

EMIS nudár inspesaun sistema informasaun no jestaun edukasaun, ne’ebé halo rejistu ba dadus hotu husi professor/a, estudante, dadus eskola no dadus material sira seluk ne’ebé iha ligasaun ho setór edukasaun.
Rekursu umanu sai hanesan parte importante ida husi dezenvolvimentu setór edukasaun. Ita hatene katak Governu investe orsamentu ba Universidade UNTL hodi prodús manorin no mós kria sentru formasaun ba manorin sira, ho objetivu hadi’a rekursu umanu manorin nian hodi hasa’e kualidade edukasaun iha TL. Maibé realidade ohin loron povu kontinua kestiona kona ba kualidade edukasaun. Kondisaun sira ne’e akontese tanba lideransa ministériu relevante seidauk konsege halo analiza ba forsa traballu husi setór edukasaun hodi hasa’e edukasaun ida kualidade liu. Faktu seluk husi ida ne’e maka, sistema ministériu nian ba halo rejistu ba estudante no manorin sira Educational Management Information System (EMIS), seidauk rejistu dadus klaru no update durante tinan 2016 to'o agora.

3. Dezafiu infrastrutura insufisiénte / la adekuadu

Dadus UNICEF hatudu katak 66% eskola primária sira-nia hariis fatin no sentina la funsiona, nomos 40% eskola la asesu ba bee moos. Kondisaun ne’e, lori ita ba haree katak infraestrutura iha setór edukasaun nian seidauk dezenvolve. Loos, nu’udar nasaun pos-konflitu, infraestrutura setór edukasaun nian hetan estragus depois funu.

Maski nune’e, la’ós sai razaun atu define katak ita presiza tempu naruk tan, atu reorganiza kondisaun infraestrutura sira. Tanba tinan 20 ona ita restaura independénsia, ita nian alokasaun orsamentál sira seidauk fó prioridade ba dezenvolve setór edukasaun, nune’e kauza husi problema infraestrutura iha setór edukasaun la’ós tanba ita nasaun pos-konflitu, maibé ne’e reflete kapasidade jestaun governu nian ne’ebé maka seidauk konsientizadu katak setór edukasaun ne’e prioridade.

4. Dependénsia ba apoiu husi parseiru dezenvolvimentu

Kuandu ita asesu dokumentu relatóriu parseiru dezenvolvimentu Internasionál kuaze programa kapasitasaun rekursu umanu iha setór edukasaun hetan investimentu husi parseiru dezenvolvimentu sira hanesan World Bank, UNICEF, UNESCO, Portugál no Austrália. Situasaun ne’e, karik razaun ida husi governu nian investimentu ba setór edukasaun ki’ik, tanba iha posibilidade Governu analiza katak setór edukasaun iha apoiu husi parseiru dezenvolvimentu sira, ho nune’e mak governu la presiza esforsu atu halo investimentu boot ba setór edukasaun (teze), se nune’e ita lalika mehi tan edukasaun ida di’ak iha ita nian rai.

Investimentu husi parseiru dezenvolvimentu sira ne’e tempu badak. Mezmu nune’e, ita presiza, maibé presiza liu kapasidade nato’on husi Governu liuliu jestór sira Ministériu Edukasaun nian hodi kontrolu atu bele iha nia sustentabilidade, liuliu garantia katak programa edukasaun ne’ebé susesu ona kontinua la’o la ho mudansa Governu ne’ebé iha. Tamba dala barak Timor-Leste hetan akuzasaun husi rai seluk katak, “Timor hetan investimentu husi doadór sira husi rai seluk barak, maibé bainhira doadór sira fila projetu mós mate.”

5. Dezigualdade no priviléjiu

Konstituisaun Repúblika Timor Leste artigu 138 rekońese setór privadu nu’udar mós komponente importante iha atividade ekonomia TL. Tan ne’e iha dezenvolvimentu setór edukasaun, setór privadu mós hola parte iha prosesu dezenvolvimentu edukasaun liu husi harii eskola privadu sira, dalan sira ne’e la’ós sai solusaun ba rezolve dezafiu ne’ebé eskola públiku enfrenta maibé harii dezigualdade ida reál iha sosiedade ho hadi’a kualidade edukasaun di’ak liu ba ema uitoan, fó priviléjiu ba de’it ema iha osan no aumenta harii klase elite foun iha sosiedade.

Avaliasaun husi FONGTIL ba implementasaun dékada primeiru 2011-2020, setór edukasaun tuir PEDN, hatudu iha 2.100 sala de aula ba ensinu báziku públiku iha Timor-Leste, husi ne’e iha 1.883 ka 87% mak presiza hadi’a, nune’e estimasaun katak presiza tan 1.500 sala de aula atu akomoda estudante foun sira iha ensinu báziku. Enkuantu Rede Biblioteka Nasional fornese materiál ba eskola la estabelese. Faktu ida ne’e kontinua hatudu dezafiu ne’ebé kontinua akontese husi tinan ba tinan iha eskola públiku sira ne’ebé harii husi Governu Timor-Leste.

Oportunidade ba hadi’a setór edukasaun

Haree ba dezafiu hirak ne’e deskreve iha leten, La’o Hamutuk hanoin katak sei iha oportunidade ba Governu atu hakbiit iha setór edukasaun mak hanesan tuir mai:

1. Oportunidade polítika

Dadus demografia hatudu maioria ita-nia populasaun ho idade 20 mai kraik 56,4% (Sensus 2022), ne’e poténsia ida. Nune’e, importante atu polítiku na’in sira realiza katak realidade ne’e hanesan oportunidade di’ak ba prodús sosiedade foun ne’ebé matenek, kreativu no iha kapasidade hodi kontribui ba halakon kiak. Atu to’o iha ne’e, gouvernante-sira presiza iha ona konsiénsia no kometimentu atu jere setór edukasaun la fahe de’it podér no haluha ba ema nia kapasidade no méritu. Importante tebes atu investe iha setór edukasaun ho orsamentu ne’ebé adekuadu ne’ebé reflete ba realidade Timor nian. Kondisaun seluk maka tempu ona ba polítiku na’in sira atu konkretiza diskursu polítika ne’ebé dehan ‘ami fó prioridade ba edukasaun’ ba prátika reál, la’ós sai de’it slogan iha tempu kampańa. Ho kometimentu no kapasidade polítika nato’on mak bele dezenvolve edukasaun ida di’ak, kualidade no inkluzivu.

2. Oportunidade ekonómiku

Fundu Petrolíferu nu’udar rekursu ekonómiku boot ne’ebé maka Timor-Leste iha. Maioria osan ne’ebé uza ba finansas estadu Timor mai husi Fundu Petrolíferu. Kada tinan Governu Timor hasai liu biliaun ida ba Orsamentu Jerál Estadu. Levantamentu ida ne’e hatudu mai ita katak estadu iha rekursu finanseiru nato’on atu bele dezenvolve setór edukasaun. Importante Governu iha kometimentu polítiku atu uza fundu ne’ebé iha, investe ba setór xave sira hanesan edukasaun, saúde, agrikultura, be moos no saneamentu.

Ezemplu nasaun seluk ne’ebé uza sira nia orsamentu estadu ba investe iha setór edukasaun no sai nasaun dezenvolvidu, povu moris di’ak no sira nian ekonomia sustentavel; Singapura investe 17-20% husi sira nian orsamentu jerál estadu ba setór edukasaun; investimentu ne’e sempre fokus ba oinsá atu prodús rekursu kualidade ne’ebé hatán ba problema iha Singapura. Finlándia investe 12-14% orsamentu jerál estadu ba setór edukasaun, Finlándia nasaun ida ne’ebé konsege harii sistema edukasaun ida ne’ebé kualidade liu iha mundu, investimentu Finlándia fokus ba hasa’e kualidade rekursu umanu profesór husi pre-eskolár to'o universidade.

3. Jere investimentu iha setór edukasaun no fó prioridade ba eskola iha rurál

Iha tinan 2025 Estadu TL kontribui tokon $200 no parseiru dezenvolvimentu sira sei kontribui tokon $25 ba edukasaun no treinamentu. Kondisaun ida ne’e hanesan oportunidade ba Estadu TL atu halo ezersísiu hodi jere osan ne’ebé iha ba duni rezolve problema setór edukasaun nian, liuliu investe osan ba iha nivel munisípiu no postu hodi rezolve problema edukasaun nian iha área rurál sira, la’ós konsentra de’it iha nasionál.

Governu tenke iha kapasidade ba halo ida ne’e, tanba apoiu husi parseiru dezenvolvimentu sira ne’e la sustentavel no bele para loron ida. Ho hanoin ida katak, fó oportunidade no fasilita governu bele kontrola rezultadu no garantia katak investimentu sira reflete duni polítika estadu no governu nia ba hadi’ak liu tan setór edukasaun.

4. Re-organiza sistema edukasaun

Governu Timor-Leste tenke hanoin ona oinsá harii sistema edukasaun ida ne’ebé bele hamoris igualdade ho ekuidade, justu, inkluzivu. Presiza mós prodús polítika no programa sira iha setór edukasaun ne’ebé orienta ba rezolve problema prinsipál iha Timor-Leste.

Aleinde ne’e Governu Timor-Leste presiza halo kontrolu mós ba setór privadu inklui parseiru internasionál sira ne’ebé investe ba setór edukasaun, garantia katak investimentu sira ne’e ba duni eskola públiku ne’ebé Governu harii ona la’ós harii eskola privadu ho kustu baratu, nu’udar meius ba rezolve problema edukasaun iha Timor-Leste no hanesan faze ba substitui eskola gratuita ne’ebé harii husi Governu, no ikus liu sistema edukasaun kontrolu husi setór privadu.

5. Jestaun rekursu umanu

Atu kontribui ba harii edukasaun ho kualidade, rekursu umanu nu’udar baze prinsipál tanba ne’e importante ba Estadu Timor-Leste presiza iha baze dadus detallu kona ba rekursu umanu ne’ebé Timor-Leste iha ka prodús kada tinan tantu husi nivel nasionál no internasionál, atu nune’e fasil atu avalia no analiza oinsá uza rekursu ne’ebé mak iha hodi hatán ba dezafiu ne’ebé Timor-Leste hasoru hela ohin loron.

Ezemplu bainhira ita iha dadus analiza kona ba forsa traballu ne’ebé iha setór edukasaun liu-liu manorin sira, rekursu saida mak sira iha no kapasitasaun saida mak sira iha ona no sei falta nsst, bele ajuda Governu Timor-Leste hodi halo mapamentu ba rekursu ne’ebé presiza no oinsá halo kapasitasaun no distribui ba munisipiu, tanba manorin ne’ebé kualidade sai nudár baze ba prodús rekursu kualidade.

Parte seluk mós presiza hamoris kultura diskusaun nakloke, durante tinan 20 resin, Timor oan barak mak esforsu estuda no hasai kursu iha área oioin inklui iha área edukasaun. Governu ho podér tomak ne’ebé iha esforsu hodi konsolida nu’udar poténsia boot ba dezenvolvimentu setór edukasaun. Mezmu iha diferensa hanoin, kór partidu la hanesan, barak iha sosiedade sivíl maibé presiza konsidera katak ne’e poténsia ne’ebé bele hariku końesimentu liu husi diskusaun, konsultasaun, krítika ne’ebé bele kontribui ba dezenvolvimentu polítika setór edukasaun. Hatuur an hatene mesak, alerjia ba krítika, ignoránsia sei la tulun dezenvolvimentu edukasaun iha Timor-Leste.

Bele hetan tan informasaun relevante sira husi Surat Popular ida ne'e.


Rona ami nia Radio Igualdade

Bele hetan no rona ami-nia programa Radio Igualdade ne’ebé inklui informasaun no komentáriu ho lian tetun husi La’o Hamutuk nia staf no peritu sira seluk kona-ba asuntu oioin.

Rona ami iha Radio Komunidade iha: Radio Mauloko Maubisse, Radio Matebian Baucau, Radio Komunidade Maliana, Radio Atoni Lifau Oecussi, Radio Voxpopuli Lospalos, Radio Povu Viqueque, Radio Cova Taroman – Suai, no Radio Boaventura Same.

La’o Hamutuk sempre simu ema nia ideia kona-ba programa radio sira-ne’e no mós prontu atu kolabora ho Radio Komunidade seluk hodi habelar informasaun ne’e luan tan.

Bele mós rona programa hotu iha ami nia website. Programa  ne’ebé ami prodús haree ba tópiku oi-oin: direitus umanus, sustentabilidade fiskál, merkadu libre, mudansa klimátika no esperansa ba Governu.


Sé mak La'o Hamutuk?

Staff La’o Hamutuk: Elia da Costa Araújo, Elivania Alves Correia, Martinha Fernandes, Mariano Ferreira, Eliziaria Febe Gomes, Yonathan Jonas Gonsalves, Celestino Gusmăo, Ricarda Martins, Letícia Pereira, Charles Scheiner, Marta da Silva no Francisco Soares

Órgaun Konsellu: Selma Hayati, Inęs Martins, Pamela Sexton, Oscar da Silva, Santina Soares, Andrew da Sousa, Maxi Tahu

 

The Timor-Leste Institute for Development Monitoring and Analysis (La’o Hamutuk)
Institutu Timor-Leste ba Analiza no Monitor ba Dezenvolvimentu
Rua Felicidade (Rua Cardoso Dias), Gricenfor, Bairro Central, Dili, Timor-Leste
P.O. Box 340, Dili, Timor-Leste
Tel: +670-3321040 or +670-77234330
email:
laohamutuk@gmail.com  Web:https://www.laohamutuk.org  Blog:laohamutuk.blogspot.com  Facebook